Uzturvielu trūkums un matu izkrišana – diagnostika un ārstēšana

Kāpēc uzturvielu trūkums var ietekmēt matu augšanu?

Mati veidojas matu folikulās – nelielās ādas struktūrās, kurās atrodas šūnas, kas nodrošina mata veidošanos un augšanu. Matu folikulu šūnas ir bioloģiski aktīvas un noteiktās augšanas fāzēs dalās samērā intensīvi. Lai šis process noritētu normāli, organismam nepieciešama enerģija, aminoskābes, mikroelementi un vitamīni.

Ja uzturā ilgstoši trūkst būtisku uzturvielu vai to uzsūkšanās ir traucēta, organisms var mainīt resursu sadalījumu. Dažos gadījumos vairāk matu folikulu priekšlaicīgi pāriet no aktīvās augšanas fāzes uz atpūtas fāzi. Pēc noteikta laika šie mati izkrīt, un cilvēks pamana lielāku matu daudzumu ķemmē vai mazgāšanas laikā.

Šādu procesu bieži novēro telogēna matu izkrišanas gadījumā. To var izraisīt ne tikai uzturvielu trūkums, bet arī drudzis, infekcija, operācija, straujš svara zudums, dzemdības, izteikts stress vai noteiktas zāles.

Matu augšanas cikls un uzturvielu nozīme

Katrs mats iziet vairākas attīstības fāzes. Tās nenotiek vienlaikus visiem matiem, tādēļ ikdienā neliels matu daudzums izkrīt arī cilvēkiem ar veselīgu galvas ādu un normālu matu blīvumu.

Ja uzturvielu trūkums vai cita organisma slodze ietekmē matu ciklu, izmaiņas ne vienmēr parādās uzreiz. Matu izkrišana var kļūt pamanāma vairākas nedēļas vai mēnešus pēc sākotnējā faktora. Tādēļ diagnostikā svarīgi izvērtēt ne tikai pašreizējo uzturu, bet arī veselības notikumus iepriekšējos mēnešos.

Dzelzs un feritīns – svarīga saikne ar matu veselību

Dzelzs ir nepieciešama hemoglobīna veidošanai, skābekļa transportam un daudziem šūnu vielmaiņas procesiem. Tā piedalās arī procesos, kas nepieciešami audu augšanai un šūnu darbībai. Ja organismā samazinās dzelzs rezerves vai attīstās dzelzs deficīta anēmija, var parādīties nogurums, vājums, bālums un dažkārt arī pastiprināta matu izkrišana.

Feritīns ir olbaltumviela, kas uzkrāj dzelzi un atspoguļo organisma dzelzs rezerves. Zems feritīna līmenis var liecināt par izsīkstošām dzelzs rezervēm arī tad, ja hemoglobīns vēl atrodas laboratorijas atsauces diapazonā.

Kāpēc jāvērtē ne tikai hemoglobīns?

Hemoglobīns palīdz noteikt anēmiju, bet tas ne vienmēr atklāj agrīnu dzelzs rezervju samazināšanos. Tāpēc, ja ir aizdomas par dzelzs deficītu, ārsts var nozīmēt pilnu asinsainu un feritīna noteikšanu. Atsevišķās situācijās nepieciešami arī citi dzelzs vielmaiņas rādītāji, piemēram, transferīna piesātinājums.

Kas var izraisīt dzelzs trūkumu?

• Ilgstoši nepietiekama dzelzs uzņemšana ar uzturu.
• Spēcīgas vai ilgstošas menstruācijas.
• Grūtniecība un paaugstināta vajadzība pēc dzelzs.
• Asins zudums gremošanas traktā.
• Dzelzs uzsūkšanās traucējumi, tostarp noteiktas zarnu slimības.
• Ļoti ierobežojošas diētas vai nepietiekama uztura daudzveidība.

Cinks un matu folikulu darbība

Cinks ir mikroelements, kas piedalās daudzu enzīmu darbībā, DNS sintēzē, šūnu dalīšanās procesos un imūnsistēmas funkcijās. Tas ir nozīmīgs audu atjaunošanai un normālai ādas darbībai. Izteikts cinka trūkums var būt saistīts ar ādas pārmaiņām, brūču dzīšanas traucējumiem un matu izkrišanu.

Cinka deficīta risks var palielināties, ja uzturs ir ļoti ierobežots, ir uzsūkšanās traucējumi vai noteiktas hroniskas slimības. Arī ilgstoša ļoti liela dzelzs vai citu minerālvielu uzņemšana noteiktos apstākļos var ietekmēt cinka līdzsvaru.

Kā var izpausties cinka trūkums?

• Pastiprināta matu izkrišana.
• Ādas sausums vai noteiktas ādas izmaiņas.
• Lēnāka brūču dzīšana.
• Garšas vai ožas uztveres izmaiņas.
• Paaugstināta uzņēmība pret infekcijām smaga deficīta gadījumā.

Šīs pazīmes nav specifiskas tikai cinka trūkumam. Diagnozi nevar noteikt pēc matu izkrišanas vien, un laboratorisko rādītāju interpretācijā jāņem vērā arī uzturs, veselības stāvoklis un iespējamie iekaisuma procesi.

Vitamīns B12 un folāti – šūnu dalīšanās procesi

B12 vitamīns un folāti ir nepieciešami normālai DNS sintēzei un šūnu dalīšanai. Tie piedalās asinsrades procesos, un to trūkums var izraisīt megaloblastisku anēmiju. Ja deficīts ir izteikts vai ilgstošs, var parādīties nogurums, vājums, mēles gļotādas izmaiņas un dažkārt arī matu vai ādas pārmaiņas.

B12 vitamīna deficīta riska faktori

• Uzturs bez dzīvnieku izcelsmes produktiem, ja netiek nodrošināts atbilstošs B12 avots.
• Kuņģa vai zarnu slimības, kas traucē vitamīna uzsūkšanos.
• Noteiktas kuņģa un zarnu trakta operācijas.
• Atsevišķu medikamentu ilgstoša lietošana.
• Pernicioza anēmija un citi B12 uzsūkšanās traucējumi.

Folātu trūkums

Folāti jeb B9 vitamīna formas ir nepieciešamas šūnu dalīšanās un asinsrades procesiem. To trūkums var rasties nepietiekama uztura, alkohola pārmērīgas lietošanas, uzsūkšanās traucējumu vai paaugstinātas vajadzības gadījumā.

Folātu avoti uzturā ir zaļie lapu dārzeņi, pākšaugi, citrusaugļi un daži bagātināti pārtikas produkti. B12 un folātu deficīta izpausmes var pārklāties, tādēļ pirms lielu folskābes devu lietošanas svarīgi izvērtēt arī B12 stāvokli. Folskābe var koriģēt daļu asinsrades pazīmju, vienlaikus neatrisinot B12 deficīta izraisītos neiroloģiskos traucējumus.

D vitamīns un matu folikulu funkcija

D vitamīns piedalās kalcija un fosfora vielmaiņas regulācijā, kaulu veselības uzturēšanā un imūnsistēmas darbībā. D vitamīna receptori ir atrodami arī matu folikulu šūnās, tādēļ pētnieki ir pētījuši iespējamo saistību starp D vitamīna līmeni un dažādiem matu izkrišanas veidiem.

Atsevišķos pētījumos zems D vitamīna līmenis konstatēts cilvēkiem ar noteiktām matu slimībām, taču šāda saistība pati par sevi nepierāda, ka D vitamīna trūkums ir matu izkrišanas cēlonis. Nav pamata uzskatīt, ka D vitamīna lietošana bez konstatēta deficīta ārstēs visu veidu matu retināšanos.

Ja ir riska faktori, piemēram, ierobežota uzturēšanās saulē, noteiktas hroniskas slimības vai aizdomas par deficītu, ārsts var apsvērt 25-hidroksivitamīna D analīzi. Papildu uzņemšanas nepieciešamību un devu nosaka pēc individuālās situācijas.

Olbaltumvielu trūkums un nepietiekams enerģijas daudzums

Matu stiebru galvenokārt veido keratīns – strukturāla olbaltumviela. Lai organisms spētu nodrošināt normālu matu augšanu, nepieciešama pietiekama kopējā enerģijas un olbaltumvielu uzņemšana. Ilgstošs nepietiekams uzturs vai ļoti straujš svara zudums var izraisīt organisma adaptācijas reakcijas, tostarp telogēna matu izkrišanu.

Riska situācijas ir ļoti zemu kaloriju diētas, ilgstoša badošanās, vienveidīgs uzturs, ēšanas traucējumi un slimības, kas traucē uzturvielu uzsūkšanos. Matu izkrišana var parādīties ar laika nobīdi, tāpēc cilvēks ne vienmēr saista to ar iepriekš veiktām uztura izmaiņām.

Kā atpazīt nepietiekama uztura iespējamo ietekmi?

• Straujš ķermeņa masas samazinājums.
• Ilgstoši ierobežots kaloriju vai olbaltumvielu daudzums.
• Izteikts nogurums un fiziskās izturības samazināšanās.
• Vairāku uzturvielu deficīta pazīmes vienlaikus.
• Pastiprināta matu izkrišana pēc ilgstošas diētas vai smagas slimības.

Vai biotīna trūkums izraisa matu izkrišanu?

Biotīns jeb B7 vitamīns piedalās taukskābju, aminoskābju un glikozes vielmaiņā. Smags biotīna deficīts ir reti sastopams, bet noteiktos apstākļos tas var izraisīt ādas un matu pārmaiņas.

Biotīna deficīts nav biežs matu izkrišanas iemesls cilvēkiem, kuriem ir daudzveidīgs uzturs. Nav pārliecinošu pierādījumu, ka lielu biotīna devu lietošana uzlabotu matu augšanu cilvēkiem bez deficīta.

Vai matu izkrišana var liecināt par vairāku uzturvielu trūkumu?

Jā, īpaši tad, ja uzturs ilgstoši ir ļoti ierobežots vai ir slimība, kas ietekmē barības vielu uzsūkšanos. Piemēram, cilvēkam ar hroniskiem gremošanas traucējumiem vienlaikus var būt dzelzs, B12 vitamīna un citu uzturvielu deficīts.

Tomēr vairāku uzturvielu trūkums nav jāpieņem bez pierādījumiem. Plaša uztura bagātinātāju lietošana, nezinot konkrēto deficītu, var radīt nevēlamas sekas un aizkavēt īstā matu izkrišanas cēloņa noteikšanu.

Kā atšķiras uzturvielu trūkuma izraisīta matu izkrišana no citiem veidiem?

Uzturvielu trūkuma gadījumā biežāk novēro difūzu matu retināšanos – mati kļūst plānāki dažādās galvas ādas zonās, nevis tikai vienā konkrētā vietā. Tomēr šāda aina nav specifiska tikai uzturvielu deficītam. Līdzīgi var izpausties telogēna matu izkrišana pēc slimības, hormonālas pārmaiņas vai noteiktu medikamentu lietošana.

Kad matu izkrišana prasa īpašu uzmanību?

Ja matu izkrišana ir pēkšņa, ļoti intensīva, saistīta ar galvas ādas sāpēm, apsārtumu, rētām vai skaidri norobežotiem plikiem laukumiem, nepieciešama dermatologa izvērtēšana. Arī uzacu, skropstu vai ķermeņa apmatojuma zudums var norādīt uz citu problēmu, nevis vienkāršu uzturvielu trūkumu.

Ja vienlaikus ir izteikts nogurums, elpas trūkums, sirdsklauves, nejutīgums, tirpšana vai neizskaidrojams svara zudums, jāizvērtē arī vispārējais veselības stāvoklis.

Kopsavilkums

Dzelzs, cinks, B12 vitamīns, folāti, D vitamīns un olbaltumvielas ir nozīmīgas organisma normālai darbībai, un izteikts to trūkums noteiktos apstākļos var būt saistīts ar matu izkrišanu. Tomēr matu retināšanās nav pietiekams pamats, lai patstāvīgi diagnosticētu kādu deficītu. Lai izvēlētos pareizu ārstēšanu, vispirms jānoskaidro matu izkrišanas veids un iespējamais cēlonis.

Kā ārsts noskaidro matu izkrišanas cēloni?

Diagnostika sākas ar sarunu par matu izkrišanas sākumu, ilgumu un raksturu. Ārsts noskaidro, vai mati izkrīt vienmērīgi visā galvas ādā, vai ir atsevišķi retināšanās laukumi un vai vienlaikus mainījusies galvas ādas āda.

Ļoti svarīga ir informācija par veselības notikumiem iepriekšējos mēnešos. Ārsts var jautāt par drudzi, infekcijām, operācijām, dzemdībām, strauju svara zudumu, diētām, hroniskām slimībām un jaunu medikamentu lietošanas sākšanu. Šāda informācija palīdz atšķirt uzturvielu deficītu no telogēna matu izkrišanas un citiem stāvokļiem.

Ko ārsts izvērtē konsultācijas laikā?

• Matu izkrišanas sākuma laiku un progresēšanas ātrumu.
• Retināšanās izplatību un matu blīvumu dažādās galvas ādas zonās.
• Galvas ādas apsārtumu, zvīņošanos, niezi, iekaisumu vai rētošanos.
• Uztura paradumus, svara izmaiņas un iespējamos ēšanas ierobežojumus.
• Menstruālo ciklu, grūtniecību, dzemdības vai citas hormonālas pārmaiņas, ja tas attiecas uz pacientu.
• Ģimenes anamnēzi un iepriekš diagnosticētas matu vai ādas slimības.
• Lietotos medikamentus un uztura bagātinātājus.

Asins analīzes, kuras var būt noderīgas

Ne visiem cilvēkiem ar matu izkrišanu nepieciešams vienāds laboratorisko izmeklējumu komplekts. Analīzes izvēlas atbilstoši simptomiem, uzturam, slimību vēsturei un fiziskās izmeklēšanas rezultātiem. Ja nav pamata aizdomām par konkrētu deficītu, plaša analīžu veikšana var nesniegt papildu ieguvumu.

Vai vienmēr nepieciešama galvas ādas izmeklēšana?

Ja matu izkrišanas veids nav skaidrs, dermatologs var izmantot trihoskopiju – galvas ādas un matu folikulu apskati ar palielinājumu. Tā palīdz novērtēt matu stiebru atšķirības, folikulu atveres, iekaisuma pazīmes un noteiktas izmaiņas, kas raksturīgas dažādām alopēcijas formām.

Dažos gadījumos var būt nepieciešama galvas ādas biopsija. To apsver, ja ir aizdomas par rētojošu alopēciju, neskaidru iekaisuma slimību vai citu stāvokli, kura diagnozi nevar droši noteikt ar parastu apskati.

Dzelzs deficīta ārstēšana

Ja analīzes apstiprina dzelzs deficītu, ārstēšanas mērķis ir atjaunot dzelzs rezerves un noskaidrot deficīta cēloni. Ārsts var ieteikt dzelzs preparātus vai, noteiktās situācijās, intravenozu dzelzs ievadīšanu. Izvēle ir atkarīga no deficīta smaguma, uzsūkšanās spējas, panesamības un citām veselības problēmām.

Vīriešiem un sievietēm pēc menopauzes dzelzs deficīta gadījumā īpaši svarīgi noskaidrot iespējamu slēptu asins zudumu. Sievietēm reproduktīvā vecumā jāizvērtē arī menstruālā asiņošana. Ja deficītu izraisa gremošanas trakta slimība vai uzsūkšanās traucējumi, nepieciešama arī pamatslimības ārstēšana.

Dzelzs avoti uzturā

• Liellopu gaļa un cita gaļa.
• Zivis un jūras produkti.
• Pākšaugi, lēcas un pupiņas.
• Zaļie lapu dārzeņi.
• Ar dzelzi bagātināti graudaugu produkti.

Dzīvnieku izcelsmes produktos esošā hēma dzelzs parasti uzsūcas efektīvāk nekā augu izcelsmes nehēma dzelzs. C vitamīnu saturoši produkti var uzlabot nehēma dzelzs uzsūkšanos. Savukārt tēja un kafija ēdienreizes laikā var to mazināt.

Cinka deficīta novēršana un ārstēšana

Ja ir konstatēts cinka deficīts, ārsts izvērtē tā iespējamo iemeslu un nepieciešamības gadījumā iesaka uztura korekciju vai preparātu. Cinka avoti ir gaļa, zivis, olas, piena produkti, pākšaugi, sēklas un rieksti.

Ilgstoša lielu cinka devu lietošana bez medicīniskas nepieciešamības var izraisīt vara deficītu un citas nevēlamas sekas. Tādēļ cinka preparātus nevajadzētu lietot ilgstoši tikai tāpēc, ka mati izkrīt vairāk nekā parasti.

B12 vitamīna un folātu trūkuma korekcija

B12 vitamīna deficīta ārstēšana ir atkarīga no tā cēloņa. Ja problēma ir saistīta ar nepietiekamu uzņemšanu, var pietikt ar uztura korekciju un atbilstošu preparātu. Ja ir uzsūkšanās traucējumi vai pernicioza anēmija, var būt nepieciešama specifiska un ilgstoša ārstēšana, tostarp injekcijas.

Folātu deficīta gadījumā ārsts izvērtē uzturu, alkohola lietošanu, gremošanas trakta veselību un iespējamo paaugstināto vajadzību. Pirms folskābes lietošanas lielās devās jāizvērtē B12 vitamīna stāvoklis, jo neatklāts B12 deficīts var turpināt radīt nervu sistēmas bojājumus.

D vitamīna līmeņa korekcija

Ja analīzēs konstatēts D vitamīna deficīts, ārsts var ieteikt atbilstošu D vitamīna devu un lietošanas ilgumu. Deva ir atkarīga no sākotnējā līmeņa, vecuma, ķermeņa masas, uzsūkšanās un citām veselības īpatnībām.

D vitamīna papildināšana palīdz koriģēt tā deficītu un uzturēt kaulu un muskuļu veselību. Tomēr nav garantijas, ka tā pati par sevi apturēs matu izkrišanu, ja tās cēlonis ir cits.

Olbaltumvielu un enerģijas uzņemšanas atjaunošana

Ja matu izkrišana saistīta ar nepietiekamu uzturu vai strauju svara zudumu, svarīgi pakāpeniski atjaunot pietiekamu enerģijas un olbaltumvielu uzņemšanu. Uztura plānam jābūt piemērotam cilvēka vecumam, ķermeņa masai, fiziskajai aktivitātei un veselības stāvoklim.

Olbaltumvielu avoti ir olas, zivis, gaļa, piena produkti, pākšaugi, tofu un citi sojas produkti. Cilvēkiem ar īpašām uztura vajadzībām var būt noderīga dietologa konsultācija, lai novērstu atkārtotu uzturvielu trūkumu.

Ko darīt, ja analīzes ir normālas, bet mati turpina izkrist?

Ja laboratoriskie rezultāti neuzrāda uzturvielu deficītu, jāizvērtē citi iespējamie cēloņi. Ārsts var pārbaudīt, vai matu izkrišana atbilst androgēnās alopēcijas, telogēna matu izkrišanas, perēkļveida alopēcijas vai galvas ādas slimības pazīmēm.

Atkarībā no diagnozes var būt nepieciešama dermatoloģiska ārstēšana. Piemēram, androgēnās alopēcijas gadījumā izmanto citas terapijas pieejas nekā uzturvielu deficīta izraisītas matu izkrišanas gadījumā. Šo slimību ārstēšanu nedrīkst aizstāt ar dzelzs, cinka vai vitamīnu lietošanu bez pierādīta deficīta.

Cik ilgi pēc deficīta novēršanas mati sāk ataugt?

Matu folikulu darbības atjaunošanās ir pakāpeniska. Pat tad, ja uzturvielu trūkums ir novērsts, matu cikls nemainās vienas vai divu nedēļu laikā. Sākotnēji var samazināties pastiprinātā izkrišana, bet redzams blīvuma pieaugums var prasīt vairākus mēnešus.

Rezultāts ir atkarīgs no deficīta ilguma, tā smaguma, vecuma, ģenētiskajiem faktoriem un tā, vai vienlaikus pastāv cita matu slimība. Ja pēc ārstēšanas matu izkrišana turpinās vai pastiprinās, nepieciešama atkārtota izvērtēšana.

Kā ikdienā samazināt uzturvielu deficīta risku?

Vislabākā pieeja ir daudzveidīgs uzturs, kas nodrošina pietiekamu enerģijas, olbaltumvielu, vitamīnu un minerālvielu daudzumu. Nav nepieciešams veidot sarežģītu ēdienkarti, taču ilgstoši ierobežot vairākas produktu grupas bez atbilstošas alternatīvas var palielināt deficīta risku.

Biežākās kļūdas, mēģinot apturēt matu izkrišanu

• Preparātu lietošana bez analīzēm: dzelzs vai cinka lietošana bez deficīta var būt nevajadzīga un dažkārt kaitīga.
• Vairāku kompleksu kombinēšana: dažādos produktos var pārklāties vienas un tās pašas vielas devas.
• Paļaušanās tikai uz biotīnu: biotīns nav universāls līdzeklis pret matu izkrišanu un var traucēt laboratorisko analīžu interpretāciju.
• Pārāk ātra rezultātu gaidīšana: matu augšanas cikls ir lēns, tāpēc izmaiņas jāvērtē vairāku mēnešu laikā.
• Patiesā cēloņa ignorēšana: matu izkrišanu var izraisīt vairogdziedzera slimības, hormonālas pārmaiņas, autoimūni procesi un citas problēmas.
• Diētas turpināšana ar nepietiekamu uzturu: uzturvielu trūkums var saglabāties, ja netiek mainīti tā izraisošie paradumi.

Kad nepieciešama dermatologa konsultācija?

Dermatologa konsultācija ir ieteicama, ja matu izkrišana turpinās vairākus mēnešus, nav skaidra tās iemesla vai mājas apstākļos veiktās izmaiņas nedod gaidīto rezultātu. Īpaši svarīgi vērsties pie speciālista, ja parādās atsevišķi pliki laukumi, galvas ādas sāpes, izteikts apsārtums, rētošanās vai uzacu un skropstu zudums.

Ja matu izkrišana sākusies pēc jaunu zāļu lietošanas, par to jāinformē ārsts. Recepšu medikamentus nedrīkst pārtraukt patstāvīgi, jo tas var pasliktināt pamatslimības kontroli.

Biežāk uzdotie jautājumi par uzturvielu trūkumu un matu izkrišanu

Secinājumi

Uzturvielu trūkums var būt viens no pastiprinātas matu izkrišanas iemesliem, īpaši tad, ja organismam ilgstoši nepietiek dzelzs, cinka, B12 vitamīna, folātu, D vitamīna vai olbaltumvielu. Tomēr matu izkrišana ir daudzfaktoru problēma, un līdzīgas pazīmes var izraisīt arī hormonāli, ģenētiski, autoimūni un dermatoloģiski procesi.

Efektīvas pieejas pamatā ir pareiza diagnoze, konkrētā deficīta cēloņa novēršana un individuāli izvēlēta ārstēšana. Uztura bagātinātāju lietošana bez pierādītas nepieciešamības ne vienmēr sniedz ieguvumu un dažos gadījumos var radīt papildu riskus.

Medicīniskie informācijas avoti

• American Academy of Dermatology – Hair loss: diagnosis and treatment
• NHS – Hair loss
• NIH Office of Dietary Supplements – Iron: Fact Sheet for Health Professionals
• NIH Office of Dietary Supplements – Zinc: Fact Sheet for Health Professionals
• NIH Office of Dietary Supplements – Vitamin B12: Fact Sheet for Health Professionals
• NIH Office of Dietary Supplements – Vitamin D: Fact Sheet for Health Professionals
• PubMed – Biomedical literature database