Fizioloģija

Normālas urinācijas cikls ir mainīgs, urīna noturēšanas fāze un urīna izvadīšanas fāze prasa adekvātu mijiedarbību starp noturēšanas un iztukšošanas funkcijām. Cilvēka organismā pastāv m. detrusor, urīnizvadkanāla gludās muskulatūras sfinkteri un šķērssvītrotās muskulatūras sfinkteri, kā arī iegurņa sienas muskulatūra, kas fizioloģiskos apstākļos darbojas kā labi saeļļots mehānisms.

 

Urīna izvadīšana ir komplekss un sarežģīts process, kas ietver gan centrālo nervu sistēmu, gan perifēro nervu sistēmu. Šajā procesā ietilpst dažādi pārvades un neirotransmisijas ceļi.

 

Urīnpūšļa pildīšanās un urīna noturēšana

 

Šajā fāzē urīnpūslis nav atslābis, pavēlot saglabāt zemu intravezikālo spiedienu. Atvēršanos kontrolē gludās muskulatūras šķiedras, kas ir urīnpūšļa kaklā, urīnizvadkanālā un ārējā šķērssvītrotajā sfinkterī – ja tās ir savilktas, urīnizvadkanāls ir ciet. Tad, kad urīns sāk pildīties urīnpūslī, radot pilnuma sajūtu, elastīgie receptori, kas atrodas urīnpūšļa sieniņā, dod aferentus sensorus signālus CNS. Ja smadzenes konstatē, ka konkrētajā mirklī urinācija nav iespējama, vai nedrīkst notikt, tās sūta inhibējošu, jeb kavējošu ziņu zemāk esošajam centram. Šī ziņa „saturēt” pārslēdzas smadzeņu stumbrā, kur atrodas urinācijas centrs. Tas modulē sekojošas darbības: 1) Tas aktivizē simpātiskos kodolus toroko-lumbālajā daļā muguras smadzenēs, kas savukārt aktivizē eferentās simpātiskās šķiedras N. Hypogastricus, lai perifērijā atbrīvotos noradrenalīns, kas inhibē m.detrusor gludās muskulatūras šķiedras. 2) inhibē parasimpātiskos vadīšanas ceļus uz m.detrusor caur iegurņa nerviem. 3) stimulē somātiskos pudendālos ceļus un veicina urīnizvadkanāla sfinktera šķērssvītrotās muskulatūras šķiedru kontrakcijas.

 

Urīnpūšļa iztukšošana:

 

Šajā fāzē atslābinās un atveras (šķērssvītrotās muskulatūras sfinkteris, urīnpūšļa kakls un urīnizvadkanāla gludā muskulatūra) m.detrusor saraujas.

 

Ja vēlme urinēt kļūst ļoti spēcīga,  receptori, kas atrodas urīnpūšļa sieniņā, sūta signālus uz urinācijas centru caur galvas smadzenēm. Ja smadzenes akceptē, ka urinācija tajā brīdī ir iespējama, tā dod aktivējošus signālus zemāk esošajam centram. Urinācijas centrs, sapratis, ka urinācija ir iespējama, dara sekojošo: 1) inhibē simpātiskos centrus, 2) stimulē parasimpātiskos ceļus, kas veicina m.detrusor saraušanos, 3) n. pudendus aktivācija inhibē urīnizvadkanāla šķērssvītrotās muskulatūras sfinktera atstābināšanos.