Epidemioloģija

Urīna inkontinence ir mokoša slimība, kas pacientam rada negatīvas emocijas un sajūtas. Tā nav tikai medicīniska, bet arī sociāla problēma. Sievietes ar urīna nesaturēšanu slimo ievērojami biežāk, kā vīrieši – tas  atkarīgs no anatomiskām urīnizvadsistēmas īpatnībām un dzīves anamnēzes. Tomēr teikt, ka vīrieši neslimo ar urīna inkontinenci nevar. Urīna nesaturēšana praktiski neskar gados jaunus vīriešus, parasti ar urīna nesaturēšanu slimo vīrieši pēc prostatas operācijām, kad tikuši bojāti irīnizvadkanāla sfinkteri, kas notur urīnu urīnpūslī.

 

Ar urīna nesaturēšanu slimo praktiski visa vecuma sievietes, taču risks pieaug sievietei kļūstot vecākai. WHILA (Women’s Health In the Lund Area) no 1995 – 2000 gadam ir veikts pētījums, kurā iekļautas sievietes vecumā no 50 – 59 gadiem, kuras dzīvo Zviedrijas ziemeļos un kurām ir apakšējo urīnceļu simptomātika. Tika atklāts, ka 46,9% sievietēm ir pāraktīvs urīnpūslis. Anglijā ar urīna inkontinenci slimo aptuveni 3,5 miljoni cilvēku, no kurām 83% ir sievietes. Pētījumi veikti arī ASV – NOBLE  (National Oweractiv Bladder Evaluation), kuros konstatēts, ka ar urīna inkontinenci slimo aptuveni 34 miljoni amerikāņu, no kuriem 85% ir sievietes.

 

Urīna nesaturēšanai noteicošais rādītājs ir vecums. Pieaugot vecumam arī urīna nesaturēšanas risks pieaug. Līdz 65 gadiem risks saslimt ir aptuveni 30%.

 

EPINCONT Norvēģijā (Epidemiology of Urinary Incontinence in the County of Nord-TrÆndelag) tika veikts apjomīgs pētījums, kurā piedalījās  27 000 sieviešu vecumā virs 20 gadiem: 25% aptaujāto sieviešu sūdzējās par urīna inkontinenci. Atklājās, ka 50% gadījumu tā bija stresa inkontinence, 14% urgenta inkontinence, bet 36% gadījumu – jaukta tipa inkontinence.

 

Urīna inkontinence ir izplatīta saslimšana, diemžēl Latvijā nav veikti pētījumi par slimības biežumu un izplatību. Ir pieņemts, ka Latvijā saslimstība atbilst vidējiem rādītājiem Eiropā.