Diagnostika

Pacientiem ar aizdomām par urīna inkontinenci ir svarīgi veikt izmeklēšanu pie urologa. Diagnostika ietver virkni izmeklēšanas metožu no fizikālās līdz pat attēldiagnostikai.

Fizikālā izmeklēšana ir svarīga, jo tajā noskaidro iespējamos etioloģiskos faktorus, kas var mainīt ārstēšanas izvēli un taktiku. Pie fizikālās izmeklēšanas pieder vispārējā izmeklēšana: ķermeņa masas indeksa noteikšana, vēdera dobuma palpācija, neiroloģiska izmeklēšana – īpašu uzmanību pievēršot sakrāliem segmentiem.

Starpenes un ģenetāliju izmeklēšana: ģenetāliju apsārtums un ādas macerācija var liecināt par urīna nesaturēšanu. Ekstra-uretrāla inkontinence – tā ir urīna noplūde pa dabīgām atverēm, uretro-vaginālas, vesiko-vaginālas un vesiko-uretrīnas fistulas rezultātā. Veicot vaginālu izmeklēšanu jāpārliecinās vai nav iegurņa orgānu noslīdēšanas sindroms.

 

Nedrīkst aizmirst arī standarta analīzes, kā urīna analīze, urīna citoloģiskā un bakterioloģiskā izmeklēšana, pilna asins aina un asins bioķīmiskā izmeklēšana. Pēc urinācijas ar ultrasonogrāfijas palīdzību vajadzētu noteikt atlieku urīna daudzumu. Pastāv vēl arī biksīšu ieliktnīšu 24 st. tests, kurā tiek svērti ieliktnīši. Šī testa laikā pacientam ir jābūt fiziski aktīvam (daudz jāstaigā, jāklepo, jāšķauda utt.)

 

Urodinamiskie un citi specifiskie izmeklējumi. Urodinamiskie izmeklējumi ir vienīgais veids, kā precīzi noteikt urīnpūšļa un urīnizvadkanāla funkcijas. Urodinamiskie izmeklējumi ļauj saprast patofizioloģiskos aspektus, tādā veidā ļaujot izlemt tālāku ārstēšanas stratēģiju. Protams,  ne tikai urodinamiskie rādītāji spēj noteikt ārstēšanas metodi, diagnostika ir kompleksa un jāinterpretē gan klīniskie, gan morfoloģiskie, gan radioloģiskie dati.

 

Pie urodinamiskiem izmeklējumiem pieder: urofluometrija, cistometrija (mikcijas cistometrija), urīnizvadkanāla spiediena noteikšana, elektrofizioloģiskās pārbaudes, kā elektromiogrāfija un uretras profilometrija.