Nesaturēšana un psihiskās saslimšanas

Ar trauksmi saistīti traucējumi: Noteicošais jeb centrālais simptoms šo traucējumu gadījumā ir subjektīva (sajūtās) vai objektīva (ārēji izpausta) trauksme. Tā ir nepatīkamu nojautu, bažu un spriedzes subjektīva izjūta, kas izraisa psihofizioloģiskas reakcijas un virkni noteiktu izturēšanās izmaiņu. Patoloģiski augsts trauksmes līmenis var traucēt pilnvērtīgi dzīvot, strādāt un darboties sociālajā sfērā, kā arī tas var radīt psiholoģiskas un somatiskas dabas problēmas.

Trauksmes gadījumā raksturīgas autonomās nervu sistēmas uzbudinājuma pazīmes – svīšana, paātrināta sirdsdarbība, aukstas, nosvīdušas rokas, bieža urinēšana, kamola sajūta kaklā, ādas bālums vai piesārtums, pulsa paātrināšanās un ātra elpošana.

Depresija: To var izraisīt CNS neiromediatoru sistēmas patoloģija. Depresija var veidoties vides faktoru ietekmes vai iedzimtības rezultātā, kā arī vienlaicīgi pastāvošo fiziskās veselības traucējumu rezultātā. Svarīgākie neiromediatori, kuriem ir nozīme depresijas izveidē, ir serotonīns, norepinefrīns un dopamīns. Depresijas gadījumā cilvēkiem novērojams pašaprūpes deficīts, saistīts ar motivācijas trūkumu un vājām koncentrēšanās spējām.

Pētījumi pierāda, ka sievietēm, kuras cieš no inkontinences, ir gandrīz divas reizes lielākas iespējas saskarties ar depresiju. Tāpat ar depresiju vairāk sirgst gados jaunas sievietes, kurām ir urīna nesaturēšanas problēma. Savukārt inkontinence depresijas laikā visbiežāk rodas antidepresantu un citu medikamentu dēļ. Ja depresijas slimnieks sūdzas par inkontinenci, noteikti jāpārskata depresijas terapija.

Šizofrēnija: Psihotiskus simptomus izraisa ego robežu zudums un/vai nopietni realitātes traucējumi; šie simptomi izpaužas ar spilgtām halucinācijām vai murgiem, dezorganizētu runu, izteikti dezorganizētu vai katatonisku izturēšanos. Nediagnosticētas un neārstētas vai neefektīvi ārstētas šizofrēnijas rezultātā var rasties agresīva, vardarbīga uzvedība pret apkārtējiem cilvēkiem. Var attīstīties katatoniska uzvedība, kas personu padara pilnīgi nespējīgu sevi apkopt.

 

Kognitīvie (organiski psihiski) traucējumi: Ietver delīriju, demenci un amnestiskos traucējumus.

 

Delīrijs ir apziņas un kognitīvo procesu traucējumi, kas parādās samērā neilgā laika periodā. Delīrijs var rasties dažādu psihofizioloģisku traucējumu rezultātā.

 

Demence ir traucējumi, kas ietver dažādus kognitīvus defektus, kā arī atmiņas pavājināšanos. Primāra demence – primāri deģeneratīvi smadzeņu bojājumi, kas progresē, ir neatgriezeniski un nav saistāmi ar kādu citu slimību. Tiem pieskaitāma Alcheimera slimība un vaskulāra demence. Sekundāra demence ir citu patoloģisku procesu rezultāts.

 

Amnestiskā tipa traucējumiem ir raksturīga atmiņas pavājināšanās, taču citu nozīmīgu kognitīvu traucējumu nav. Šiem slimniekiem ir traucēta sazināšanās, kas saistīta ar galvas smadzeņu bojājumiem/disfunkciju; ir pašaprūpes deficīts, saistīts ar kognitīviem traucējumiem – izklaidību, nespēju veikt ikdienas aktivitātes.

 

Jāpiebilst, ka apskatītās nav vienīgās psihiskās saslimšanas, kuru dēļ rodas traucējumi smadzeņu darbībā, kas var radīt inkontinenci jeb urīna nesaturēšanas problēmu.

 

Nesaturēšana un garīgās attīstības traucējumi