Nesaturēšana un Parkinsona slimība

Parkinsona slimība ir hroniska un lēni progresējoša saslimšana, kas skar centrālo nervu sistēmu, radot kustību un runas traucējumus. Būtiskākās pazīmes ir roku trīce, ķermeņa stīvums, mazkustīga, maskai līdzīga seja un depresija. Latvijā šāda diagnoze atklāta vairākiem tūkstošiem cilvēku, taču katram no viņiem slimības izpausmes var atšķirties, turklāt simptomi visiem neizpaužas vienlīdz ātri. Parkinsona slimība attīstās ļoti lēni un pārsvarā tā tiek diagnosticēta cilvēkiem 50 – 60 gadu vecumā. Saslimšana parasti noved pie demences jeb plānprātības, kas savukārt nozīmē, ka cilvēks vairs nespēj sevi aprūpēt pats.

Slimība sākuma stadijā ir grūti diagnosticējama, taču ir atsevišķi simptomi, kas var liecināt par tās klātbūtni organismā:

Mainīts rokraksts – ja tas vienmēr bijis plašs, burti lieli, taču tagad rokraksts kļuvis mazs un saspiests, ir vērts pievērst uzmanību šim faktam. Daudziem pacientiem slimības sākuma stadijā kļūst lēnākas kustības, kas rada problēmas veikt monotonu darbu, piemēram, rakstīt.

Traucēta oža – noteikti jādodas pie ārsta, ja deguns vairs nespēj uztvert smaržas tikpat labi, kā līdz šim. Lai gan ožas traucējumi gluži nav izplatītākais Parkinsona slimības simptoms, speciālisti norāda, ka tā tomēr ir gana bieža parādība, kas uzskatāma par vienu no pirmajiem saslimšanas vēstnešiem.

Miega traucējumi – ja pēkšņi cilvēks pastāvīgi sāk mosties naktīs, pastiprināti grozās, mētā rokas un kājas vai sācis runāt miegā, ir pamats satraukumam. Lai gan miega traucējumi var liecināt par virkni citām saslimšanām, viena no tām ir arī Parkinsona slimība.

Vēdera izejas traucējumi – Parkinsona slimība maina veģetatīvo nervu sistēmu, radot traucējumus noteiktu procesu kontrolē, tostarp izjauc gremošanas un zarnu funkciju.

Depresija – daudzi Parkinsona slimības pacienti ir cīnījušies ar depresiju vairākus gadus, pirms sākuši izjust saslimšanas pirmos simptomus. Slimība spēj ietekmēt dažādu neirotransmiteru izstrādi – ķīmiskas vielas, kas nodrošina nervu šūnu savstarpējo saziņu.

Ķermeņa daļu trīce – vieglā formā dažādās ķermeņa daļās tā var būt pēc intensīvas sportošanas, esot stresa stāvoklī, kā arī pēc tam, kad lietoti noteikti medikamenti, taču ķermeņa trīcei nevajadzētu parādīties brīdī, kad cilvēks ir miera stāvoklī, atslābinājies. Mediķi uzsver, ka viegli trīcošs pirksts, īkšķis, rokas, zods, lūpas vai ekstremitātes, atrodoties miera stāvoklī, var liecināt par saslimšanu. Šī izpausme var kļūt pamanāmāka, kad cilvēks ir uztraucies vai stresā.

Stīvums un palēninātas kustības – ja pēkšņi rodas neparasts stīvums locītavās, ko pavada muskuļu vājums, kas nepāriet, smagums pēdās… Tas viss var liecināt par slimības sākumu.

Mīmikas un balss izmaiņas – tās abas ir izplatītas Parkinsona slimības pazīmes. Balss kļūst klusāka un mierīgāka vai pārmērīgi ātra, monotona, var būt novērojama strauja stostīšanās, bet sejas vaibsti zaudē mīmiku.

Parkinsona slimība ietekmē ne tikai spēju kontrolēt savas kustības, bet arī apziņu un uzvedību. Tā var izpausties kā agresīva seksualitāte, nekritiska attieksme pret lietām un procesiem, kas izpaužas uzvedībā. Parkinsona slimības gadījumā urīna nesaturēšana visbiežāk ir saistīta ar pārlieku urīnpūšļa uzbudinājumu, un šādiem cilvēkiem ir nepieciešama pastāvīga tuvinieku vai sociālā darbinieka aprūpe, jo viņi nespēj pielāgoties “jaunajai” dzīvei.

Nesaturēšana un multiplā skleroze