Nesaturēšana un multiplā skleroze

Multiplā skleroze ir viena no vispārējām centrālās nervu sistēmas (CNS) slimībām. Tas ir iekaisuma process, kura rezultātā noārdās mielīns. Statistikas dati liecina, ka salīdzinājumā ar vīriešiem, sievietes aptuveni par 50% biežāk slimo ar multiplo sklerozi. Slimības simptomi ir atkarīgi no tā, kura centrālās nervu sistēmas daļa ir skarta, līdz ar to simptomi katrā atsevišķā gadījumā var būt dažādi. Tomēr visbiežāk slimība ietekmē redzi, koordināciju, jutīgumu, spēju runāt un rakstīt, kā arī seksualitāti un spēju kontrolēt urīnpūsli. Nespēja kontrolēt urīnpūsli izpaužas kā nepieciešamība urinēt bieži un/vai neatliekami, urīnpūslis iztukšojas nepilnīgi vai arī tā saturs noplūst, pirms sasniegta tualete.

Multiplā skleroze ir hroniska CNS slimība, kurai raksturīgi redzes nerva, galvas un muguras smadzeņu baltās vielas nelieli, perēkļveida demielinizācijas apvidi.

Demielizācija ir mielīna apvalka destrukcija; mielīna apvalks sastāv no taukvielām un olbaltumvielām un pārklāj nervu šķiedras galvas un muguras smadzenēs. Demielizācija rada nervu impulsu pārvades pārtraukumu, jo iekaisuma procesa rezultātā notiek bojāto nervu šķiedru rētošanās.

Bojājumi var veidoties jebkurā CNS baltās vielas daļā. Simptomi ir atkarīgi no demielizācijas rajona: nespēks un nogurums; refleksu zudums vai hiperrefleksija; redzes traucējumi – pavājināta redze un dubultošanās, nekontrolēta acu ābolu kustība; motorā disfunkcija – nespēks, koordinācijas traucējumi; jušanas traucējumi – parestēzijas, traucēta dziļā jušana, vibrācijas un ķermeņa stāvokļa sajūta; runas traucējumi – neskaidra izruna, skandēta runa/dizartrija; depresija, kognitīvi traucējumi, emocionāla labilitāte; 50% – 90% pacientu multiplā skleroze izraisa urīna izvades disfunkciju (aizkavēta, bieža urinācija, steidzama vajadzība urinēt, retence jeb urīna aizture un inkontinence jeb urīna nesaturēšana).

Inkontinence un prostatas ļaundabīgais audzējs