Nesaturēšana un garīgās attīstības traucējumi

Intelektuālās attīstības traucējumi (tiek lietots arī termins “cilvēki ar garīgas attīstības traucējumiem”) ir pastāvīgs stāvoklis, ko raksturo ievērojami zemāka intelektuālā attīstība par vidusmēra noteikto. Šiem cilvēkiem novērojami traucējumi intelektuālajā funkcionēšanā un adaptīvā uzvedībā.

Garīgās attīstības traucējumu cēloņi var būt dažādi: Dauna sindroms; iedzimtas anomālijas – smadzeņu malformācijas, hidrocefālijas, mikrocefālijas; tādas intrauterīnas ietekmes kā iedzimtās infekcijas, medikamenti, teratogēni; perinatālas traumas – dzemdību anoksija, intrakraniāli asinsizplūdumi; postnatālas traumas – galvas traumas pēc kritiena, satiksmes nelaimes gadījumi; postnatālas infekcijas – meningīts, sepsis; tādi vides faktori kā toksiskas vielas (svins), vardarbība un paviršība pret bērnu.

Vairākumā gadījumu smadzeņu darbības traucējumus ir grūti izskaidrot, bet dažos gadījumos identificētas fizioloģiskās izmaiņas ir šādas:

– iedzimtas smadzeņu malformācijas, smadzeņu audu bojājumi, smadzeņu attīstības aizture, ko dažkārt var konstatēt datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklēšanā;

– bioķīmiski vielmaiņas defekti ar fermentu vai hormonu deficītu, kas izraisa smadzeņu attīstības vai funkcionēšanas novirzes.

Intelekta koeficients 75 un zemāks norāda par vidēju vai smagu garīgu atpalicību ar kognitīvo un funkcionālo mazspēju. Adaptīvo spēju ierobežojumi izpaužas bērnu saskarsmē, pašaprūpē, mājas dzīvē, sociālajās iemaņās, veselības un drošības jautājumos, akadēmiskajās sekmēs, darbā.

Šādiem bērniem trūkst elementāras pašaprūpes iemaņas, viņi neizjūt nepieciešamību nokārtot dabiskās vajadzības, tāpēc cieš no inkontinences.

Nesaturēšana un cilvēki ar kustību-balsta aparāta traucējumiem