Nesaturēšana un diabēts

Diabēts mūsdienās ir bieži sastopama hroniska slimība, kad cilvēka organisms nespēj pārstrādāt cukuru, un tāpēc asinīs ir paaugstināts cukura līmenis. Lai gan glikoze ir galvenais enerģētiskais materiāls, kas nepieciešams šūnu normālai darbībai, pārmēru liela cukura līmeņa koncentrācija asinīs rada nopietnas veselības problēmas.

Izdala 1. un 2.tipa cukura diabētu, un statistiski no visiem reģistrētajiem pacientiem aptuveni 90% ir 2.tipa cukura diabēts. Ar ko tas atšķiras no pirmā? Cukura diabēta pacientiem ar 1.tipu  pamatā ir autoimūns iekaisuma process beta šūnās – rodas beta šūnu deficīts un tās vairs nav spējīgas pietiekamā daudzumā saražot hormonus, kas rūpējas par cukura līmeņa stabilizēšanu asinīs. Šādos gadījumos parasti cilvēkam nozīmē insulīna terapiju.

2.tipa cukura diabēta attīstība ir mazliet sarežģītāka. Pirmkārt, slimības sākumā beta šūnas nespēj adekvāti atbildēt uz cukura koncentrācijas palielinājumu asinīs. Tās nokavē atbildes reakciju un insulīns asinīs nokļūst par vēlu. Otra īpatnība ir tāda, ka organisms turpina ražot insulīnu un izsviest to asinīs arī tad, kad vairs nevajag. Šāda situācija savukārt veicina apetīti cilvēkam, un tāpēc bieži vien 2.tipa cukura diabēta pacientam divas stundas pēc ēšanas atkal parādās bada sajūta.

Ar laiku beta šūnas gan maina savu funkciju. Ir 2.tipa cukura diabēta pacienti, kuriem beta šūnas vairs nav spējīgas saražot insulīnu pietiekamā daudzumā, un pakāpeniski attīstās insulīna ražošanas deficīts. Beta šūnu darbības izmaiņas audos nosaka to, ka insulīnu vajag vairāk, nekā veselam cilvēkam. Tas viss veicina cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs virs noteiktās normas, kas ir 4,0 mmol/l.

Jāteic, ka cukura diabēta pacientiem nav sveša urīna nesaturēšanas problēma, turklāt statistikas dati liecina, ka sievietēm, kas slimo ar diabētu, ir par 70% lielāks risks saskarties ar inkontinences problēmu, nekā tām, kas neslimo ar cukura diabētu.

Viena no raksturīgākajām diabēta pazīmēm ir pastiprinātas slāpes, kas veicina lielu šķidruma daudzuma patēriņu, kā rezultātā rodas bieža un steidzama nepieciešamība doties uz labierīcībām. Tāpat cukura diabēta pacienti var saskarties ar urīnpūšļa kairinājumu, kā dēļ ar laiku var rasties urīna nesaturēšana.

Tāpat cukura diabēta gadījumā ilgstošākā laika posmā cilvēkam var rasties tā sauktās perifērās neiropātijas, kad rodas traucējumi nervu impulsu pārvadē, bet tas var veicināt  apakšējo urīnceļu funkcionālus traucējumus un radīt urīna nesaturēšanu.

Nesaturēšana un Parkinsona slimība